Daudzveidība vienā svētkā
Ziemassvētki, kas daudziem saistās ar eglīti, dāvanām un svecītēm, ir viens no visvairāk svinētajiem svētkiem pasaulē. Taču, lai gan šo svētku pamatvērtības – mīlestība, miers un kopā būšana – ir universālas, to izpausmes katrā kultūrā atšķiras. Reliģiskā, vēsturiskā un ģeogrāfiskā ietekme veidojusi unikālas tradīcijas, kas Ziemassvētkiem piešķir krāsainu un interesantu raksturu.
Pasaulē ir valstis, kur Ziemassvētki ir valsts mēroga svētki ar ilgām brīvdienām un sabiedriskiem pasākumiem, bet ir arī reģioni, kur tie ir vienkāršāki, ģimeniskāki vai pat tikai simboliski. Šī kultūru daudzveidība padara Ziemassvētkus par unikālu fenomenu – vienu svētku nosaukumu, bet neskaitāmas tradīciju formas.
Vācija – eglītes dzimtene un piparkūku valstība
Vācija tiek uzskatīta par Ziemassvētku eglītes dzimteni. Jau kopš 16. gadsimta vācieši rotā egles mājās ar svecēm, augļiem, riekstiem un, vēlāk, stikla rotaļlietām. Šodien Vācija ir slavena ar saviem tradicionālajiem Ziemassvētku tirdziņiem jeb “Weihnachtsmärkte”. Tirdziņos var baudīt karstvīnu, grauzdētus mandeles, svaigi ceptas piparkūkas (Lebkuchen) un iegādāties roku darinātus rotājumus.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta adventes laikam – daudzas ģimenes mājās izveido adventes vainagu ar četrām svecēm, ko aizdedz svētdienās pirms Ziemassvētkiem. Bērni katru dienu atver adventes kalendāra lodziņu ar kārumu vai mazu dāvaniņu.
Vācijā dāvanas tradicionāli tiek pasniegtas 24. decembra vakarā, kad visa ģimene pulcējas ap egli, dzied Ziemassvētku dziesmas un kopīgi bauda svētku mielastu.
Filipīnas – pasaulē garākā Ziemassvētku sezona
Filipīnās Ziemassvētki sākas jau septembrī – tiklīdz beidzas mēneši, kuru nosaukumos ir burts “-ber”. Tā ir viena no katoļticīgākajām valstīm Āzijā, un svētku nozīme ir gan garīga, gan sociāla. Mājās tiek izlikti “parol” – spilgti, zvaigžņveida lukturi, kas simbolizē Betlēmes zvaigzni. Tie grezno logus, ielas un baznīcas.
Svarīgs notikums ir “Simbang Gabi” – deviņu dienu agrās rīta mises, kurās ticīgie piedalās no 16. līdz 24. decembrim. Šis rituāls tiek uzskatīts par ticības apliecinājumu un sagatavošanos Kristus dzimšanai.
Ziemassvētku mielasts – “Noche Buena” – tiek baudīts pusnaktī pēc mises, un tajā tiek pasniegti tādi ēdieni kā cepta cūka “lechon”, rīsu ēdieni un saldie deserti, piemēram, “bibingka” un “puto bumbong”.
Meksika – krāšņi rituāli un kopiena
Meksikā Ziemassvētki ir krāsaini, muzikāli un kopienas pilni. No 16. decembra līdz Ziemassvētku vakaram notiek “Las Posadas” – deviņu dienu garumā bērni un pieaugušie pārtop par svētceļniekiem, atkārtojot Marijas un Jāzepa ceļu uz Betlēmi. Katru vakaru tiek apmeklētas dažādas mājas, kur tiek dziedātas dziesmas, lūgts patvērums, līdz saimnieki “piekrīt” un sākas svinības.
Svinību laikā tiek lauzta piņata – krāsaina figūra, kas piepildīta ar saldumiem. Šī aktivitāte ir ļoti gaidīta bērniem. Svētku ēdienos dominē “tamales”, “bacalao” (sālīta zivs) un dažādi augļu dzērieni.
Ziemassvētku rīts Meksikā nereti ir mierīgāks – dāvanas bērniem bieži tiek pasniegtas tikai 6. janvārī, kad tiek atzīmēti Trīs Karaļi. Tas parāda, kā kristīgās tradīcijas tiek integrētas ar vietējo kultūru un radina bērnus priecāties ne tikai par dāvanām, bet arī par rituāliem.
Zviedrija – gaisma un klusums tumsā
Zviedrijā, tāpat kā citās Skandināvijas valstīs, Ziemassvētki ir cieši saistīti ar gaismu. Tumsajā ziemas laikā gaisma iegūst īpašu nozīmi, un svētku rotājumos dominē svecītes, lukturi un zvaigznes. Viens no svarīgākajiem notikumiem ir Lūcijas diena (13. decembris), kad meitenes ģērbjas baltās kleitās ar sarkanām jostām un nēsā sveču vainagu, dziedot dziesmas un simbolizējot gaismas ienākšanu tumsā.
Zviedru Ziemassvētku mielasts ietver tradicionālos ēdienus, piemēram, siļķu salātus, kūpinātu zivi, kartupeļu sacepumu “Janssons frestelse” un karstu dzērienu “glögg”. Dāvanas parasti tiek izdalītas 24. decembrī, un bieži tās atnes Jultomte – zviedru Ziemassvētku vecītis.
Svinības Zviedrijā ir klusas, ģimeniskas un pārdomātas – tās vairāk izceļ mieru un klusumu, nevis greznību un spožumu.
Japāna – svētki bez brīvdienām
Japānā Ziemassvētki nav oficiālas brīvdienas, taču tie kļuvuši populāri kā sezonāls notikums ar komerciālu un romantisku pieskaņu. Ielas un veikali tiek greznoti ar krāšņām gaismām, un cilvēki viens otram dāvina simboliskas dāvanas.
Īpaša japāņu Ziemassvētku tradīcija ir svētku maltīte no… KFC. 1970. gados veiksmīga reklāmas kampaņa pārvērta ceptu vistu par svētku simbolu, un šodien daudzi japāņi iepriekš rezervē KFC komplektus, lai svinētu Ziemassvētkus.
Vēl viena tradīcija – Ziemassvētku kūka. Tā ir balta, ar putukrējumu un zemenēm, un tiek pasniegta 24. decembrī. Šajā dienā bieži tiek organizēti randiņi, un to uzskata par romantiskāko gada vakaru, līdzīgi kā Valentīndienu.
Japānas piemērs rāda, kā svētku formas var attīstīties un iegūt jaunu nozīmi arī vietās, kur to saknes nav reliģiskas.
Itālija – ticība, ēdiens un ģimene
Itālijā Ziemassvētki ir dziļi iesakņojušies katoļu tradīcijā, un viens no svarīgākajiem svētku elementiem ir Betlēmes aina jeb “presepe”. Šo ainu, kas attēlo Kristus dzimšanas brīdi, izveido gandrīz katrā mājā, skolā un baznīcā. Dažās pilsētās, piemēram, Neapolē, šo mākslu pacēluši līdz pat izsmalcinātai meistarībai, kur presepes figūras tiek darinātas ar lielu rūpību un pat pievienoti laikmetīgi tēli.
Ziemassvētku galvenie svētki tiek svinēti 24. decembra vakarā un 25. decembrī. Svētku vakars tiek pavadīts ar “La Vigilia” – vieglu maltīti, kurā tradicionāli netiek lietota gaļa, bet dominē zivju ēdieni, piemēram, cepts mencas fileja (baccalà). Savukārt 25. decembra pusdienās galdā tiek celti dažādi gaļas ēdieni, pastas, un deserts – “panettone” vai “pandoro”, kas ir salda, rauga kūka ar rozīnēm vai cukurotu apvalku.
Bērniem dāvanas atnes “Babbo Natale” (Ziemassvētku vecītis), bet daudzviet galvenā dāvanu diena ir tikai 6. janvārī, kad ierodas “La Befana” – burvīte, kas lido uz slotas un atstāj bērniem konfektes vai ogles, atkarībā no uzvedības gada laikā.
ASV – Ziemassvētki kā kultūras kaleidoskops
Amerikas Savienotajās Valstīs Ziemassvētki ir gan reliģiski, gan komerciāli svētki, kas apvieno dažādas tradīcijas un stilu. Ņemot vērā valsts daudzveidīgo iedzīvotāju sastāvu, Ziemassvētki tiek svinēti dažādos veidos, atkarībā no reģiona, reliģijas un ģimenes paražām.
Daudzas mājas tiek dekorētas jau novembrī – ar milzīgām gaismas instalācijām, rotājumiem dārzā un egli, kas nereti ir pārklāta ar spīdumiem, lentēm un personalizētiem rotājumiem. Populāra tradīcija ir arī Ziemassvētku zeķes pie kamīna, kur bērni sagaida dāvaniņas no Santa Klausa. Naktī no 24. uz 25. decembri viņš it kā nolaižas pa skursteni un atstāj dāvanas zem egles.
Amerikāņu Ziemassvētku galda centrā bieži ir tītars vai šķiņķis, kartupeļu biezputra, dzērveņu mērce un cepumi ar piparkūku garšu. Liela nozīme tiek piešķirta arī Ziemassvētku filmu skatīšanai, dziesmu klausīšanai un labdarības akcijām, īpaši, lai palīdzētu trūcīgajiem ģimenēm un vientuļajiem.
Islande – 13 Ziemassvētku vecīši un pasaku gars
Islandē Ziemassvētki sākas jau decembra sākumā, un tos pavada unikāla mitoloģija. Bērni katru dienu, sākot no 12. decembra, sagaida vienu no 13 “Jólasveinar” – Ziemassvētku vecīšiem, kas katru nakti ierodas no kalniem un atstāj kārumus vai ogles bērnu kurpēs, atkarībā no uzvedības.
Šie vecīši nav tikai jautri dāvanu nesēji – sākotnēji tie bijuši drīzāk biedējoši tēli, līdz gadsimtu gaitā kļuvuši draudzīgāki. Kopā ar viņiem mīt arī viņu māte – baidāmā “Grýla”, kas savulaik nolaupīja nepaklausīgus bērnus.
Islandiešu galvenie Ziemassvētku svētki notiek 24. decembrī vakarā, kad tiek iedegtas svecītes, lasītas grāmatas (Islandē dāvināšana ar grāmatām ir populāra tradīcija), un baudīts tradicionāls mielasts ar jēra gaļu vai zivīm. Svētki turpinās līdz pat Jaunajam gadam ar mierīgām ģimenes svinībām.
Etiopija – Ziemassvētki janvārī un reliģiskā koncentrēšanās
Etiopijā Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī saskaņā ar Juliāna kalendāru un tiek saukti par “Ganna”. Tie ir dziļi reliģiski svētki, kas tiek pavadīti ar gavēni, dievkalpojumiem un tradicionālām drānām – baltiem apmetņiem “shamma”.
Svētki sākas ar nakts dievkalpojumu baznīcās, kur ticīgie pulcējas uz kopīgu lūgšanu un dziedāšanu. Nākamajā dienā tiek spēlēta sena etiopiešu sporta spēle – līdzīga hokejam – kas simbolizē gaismas un tumsas cīņu. Ģimenes sanāk kopā uz vienkāršu, bet sirsnīgu maltīti, kurā dominē ēdieni ar garšvielām un maize “injera”.
Atšķirībā no Rietumu pasaules, Etiopijas Ziemassvētki nav saistīti ar dāvanām vai dekoriem – tie ir mierpilni un sakņoti ticībā. Šis piemērs parāda, kā Ziemassvētku gars var būt spēcīgs pat bez materiālās izpausmes.
Austrālija – Ziemassvētki pludmalē
Austrālijā Ziemassvētki iekrīt vasaras vidū – decembris ir viens no karstākajiem mēnešiem. Tā rezultātā daudzās ģimenēs svētku maltīte tiek baudīta ārā, piknikā vai pie grila. Daudzviet pludmalēs notiek “Santa on the beach” pasākumi, kur cilvēki tērpjas Ziemassvētku tērpos un peldkostīmos vienlaikus.
Lai arī egle un rotājumi tiek izmantoti līdzīgi kā Eiropā, bieži vien tie tiek izgatavoti no viegliem, vietējiem materiāliem, un svecīšu vietā dominē LED lampiņas. Dažas ģimenes māju dekorēšanā izmanto arī palmas, ziedus un pat gumijkokus.
Austrālijā populāras ir arī Ziemassvētku dziesmas ar pārveidotiem tekstiem – piemēram, “Jingle Bells” versija par braucienu ar “ute” (vietējo pikapa auto) karstā vasaras dienā.
Kenija – sabiedriskums un kopienas svētki
Kenijā Ziemassvētki ir gan reliģiski, gan sabiedriski svētki. Cilvēki dodas uz baznīcu, kur notiek īpaši dievkalpojumi ar dziesmām, dejām un kopīgu mielastu. Daudzi iedzīvotāji pārvietojas no pilsētām uz saviem dzimtajiem ciemiem, lai būtu kopā ar ģimeni.
Ģimenes organizē kopīgus svētkus, kuros bieži tiek cepta vista vai kazas gaļa, vārīti rīsi un saldēti dzērieni. Dāvanas nav centrālais elements – daudz svarīgāks ir kopā būšanas laiks un dalīšanās ar tiem, kam nav.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta kopienai – bieži vien Ziemassvētku mielasti tiek rīkoti plašākā lokā, kur piedalās kaimiņi, draugi un baznīcas locekļi. Šī tradīcija stiprina solidaritāti un sabiedrības saikni.
Kanāda – kultūru sajaukums
Kanāda, kā daudztautību valsts, apvieno gan britu, franču, gan citu nāciju Ziemassvētku tradīcijas. Kvebekā – franču reģionā – liela nozīme ir pusnakts misei “La Messe de Minuit”, pēc kuras tiek baudīts tradicionālais mielasts “Réveillon”, kurā ietilpst pīrāgi, jēra gaļa un deserts “bûche de Noël” – šokolādes rullītis kūkas formā.
Citviet Kanādā populāra ir Santa Klausa sagaidīšana, dāvanu apmaiņa 25. decembrī un plašas mājas dekorācijas. Daudzās pilsētās tiek organizēti “Santa parādes”, un bērni piedalās svētku pasākumos skolās un sabiedriskajos centros.
Kanādas ziemeļos – inuītu kopienās – Ziemassvētki tiek svinēti ar tradicionālām dziesmām, stāstiem un spēlēm, un sniega ainava piešķir svētkiem īpašu, klusuma piepildītu noskaņu.